TIEK GATAVOTS DRAKONISKS ĪRES LIKUMS
Valdība ir izstrādājusi jaunu dzīvojamo telpu īres likuma projektu. Kā jaunā likuma mērķi ir izsludināti mājokļa pieejamības veicināšana un taisnīga līdzsvara starp izīrētāja un īrnieka interesēm nodrošināšana. Tomēr, vērīgi izpētot šo likumprojektu, kļūst skaidri redzams, ka tas būtiski pasliktina iedzīvotāju stāvokli, vismaz 30 (!) pozīcijās, salīdzinājumā ar patlaban spēkā esošo likumu.
Neticiet ? Skatieties paši.
1-3. Turpmāk visi īres līgumi tiks slēgti uz noteiktu laiku, tā termiņu nosakot līgumā, un ne vairāk kā uz 10 gadiem (attiecīgi, 7. pants un likumprojekta Pārejas noteikumu 4.1. punkts; turpmāk tekstā mēs vienkārši norādīsim likumprojekta pantus). Bet īres līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu (7. p. 2. daļa). Spēkā esošais likums neierobežo īres līguma termiņu un ļauj noslēgt īres līgumus arī uz nenoteiktu laiku, bet gadījumā, ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku – paredz iespēju pagarināt tā termiņu.
4-5. Likumprojekts aizliedz gan pagarināt, gan arī mainīt spēkā esošā īres līguma termiņu, pat pēc abpusējās vienošanās. (7. panta 2. d.; 9. p.). Tiesa gan, ļauj noslēgt jaunu līgumu. Un, protams, ka jau uz jauniem noteikumiem, kurus diktē namsaimnieks: nepiekrīti – ej prom!
- Tiek likvidēta plaši izplatītā faktisko īres līgumu prakse, kad īrnieks maksā, bet izīrētājs pieņem īres maksu bez rakstveida īres līguma noslēgšanas. Tagad kā dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats obligāti tiek pieprasīts rakstveidā noslēgts īres līgums ( 5. p.).
- Kas attiecas uz “taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm”, kas ir izsludināts kā jaunā likuma mērķis. Ja salīdzināt likumprojektā ierakstīto īrnieka un izīrētāja pienākumu skaitu, tad to līdzsvars pat tīri aritmētiski būs attiecīgi 8:5 (14. p. un 15. p.). Tajā pat laikā no izīrētāja tiek noņemts pienākums pārrēķināt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, ja mājokļa lietošanas apstākļi un pakalpojumu sniegšana nav nodrošināti pienācīgā veidā.
8-9. Spēkā esošais Dzīvojamo telpu īres likums uzliek izīrētājam par pienākumu ierādīt īrniekam līdzvērtīgu mājokli gadījumā, ja viņš ir pieņēmis lēmumu nojaukt namu vai veikt tajā kapitālo remontu. Jaunais valdības likumprojekts atbrīvo namīpašnieku arī no šiem pienākumiem.
- Pašreizējais īres likums pieprasa abu pušu rakstveida piekrišanu, lai varētu mainīt īres maksas apmēru, un lai paaugstinātu īres maksas apmēru, īpašniekam rakstveidā ir jābrīdina par to īrnieku vismaz 6 mēnešus pirms tam, turklāt, izskaidrojot īres maksas paaugstināšanas iemeslus un uzrādot tās finansiālo pamatojumu. Jaunais likumprojekts ļauj dzīvojamo telpu īpašniekam vienpusējā kārta un bez jebkādiem pamatojumiem paaugstināt īres maksu, noslēdzot jaunu īres līgumu. Skaidri redzams, ka tieši tādēļ ir aizliegti ilgtermiņa īres līgumi un īstermiņa līgumu pagarināšana, vai arī to termiņu grozīšana.
- Mājokļa īpašnieka maiņas gadījumā, īres līgumi, kas tikuši noslēgti ar iepriekšējo īpašnieku, būs spēkā tikai tajā gadījumā, ja tie ir nostiprināti zemesgrāmatā (27. pants). Saskaņā ar spēkā esošo likumu, visi īres līgumi, kas tikuši noslēgti ar iepriekšējo īpašnieku, ir obligāti jaunajam mājokļa īpašniekam.
- Pie tam, īres līgumu, kura termiņš pārsniedz vienu gadu, nevar nostiprināt zemesgrāmatā bez īpašnieka rakstveida piekrišanas (39. pants). Bet mājokļa īpašnieki diez vai gribēs to dot, jo pārdošanas gadījumā tas pazeminās viņu nekustamā īpašuma potenciālo tirgus vērtību.
- Turklāt, likumprojekta Pārejas noteikumi (4. punkts) uzliek par pienākumu īrniekiem, kuri dzīvo pēc īres līgumiem, kurus viņi ar iepriekšējiem mājokļa īpašniekiem ir noslēguši līdz 2018. gada 1. janvārim, noslēgt jaunus īres līgumus ar jauniem īpašniekiem uz termiņu ne ilgāku par 10 gadiem. Bet dzīves pieredze rāda, ka parasti, jaunie īres līgumi tikai pasliktina īrnieka stāvokli.
- Mājokļa īrnieka ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām nebūs patstāvīgu tiesību uz ieņemamo mājokli. Patlaban visiem viņiem ir vienlīdzīgas tiesības ar īrnieku.
15-16. Tāpat likumprojekts paredz, ka īrnieka nāves gadījumā īrnieka ģimenes locekļiem – dzīvesbiedram, bērniem un gados veciem vecākiem, kuri likumīgā kārtā dzīvo kopā ar īrnieku, tikai divu mēnešu laikā ir tiesības noslēgt jaunu īres līgumu līdz iepriekšējā līguma termiņa beigām, bet tomēr ne uz ilgāku termiņu kā 10 gadi no īres līguma noslēgšanas, ko noslēdzis mirušais īrnieks (13. panta 3. d.). Ļoti viltīgs pants! Ne tikai tāpēc, ka tikai divu mēnešu laikā var noslēgt jaunu īres līgumu, bet arī tādēļ, ka no šīs normas teksta izriet, ka gadījumā, ja īres līgums ar nomirušo īrnieku tika noslēgts vairāk kā pirms 10 gadiem, tad noslēgt jaunu īres līgumu nav iespējams. Spēkā esošais likums neierobežo jauna īres līguma noslēgšanas laiku un neierobežo tā termiņu.
17-19. Saskaņā ar jauno likumprojektu, īrniekam vairs nebūs tiesību bez mājokļa īpašnieka rakstveida piekrišanas iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā darbspējīgos vecākus, darbnespējīgos brāļus un māsas, kā arī pieaugušos pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes (11. p. 1. d.).
- Personu nelikumīgā izmitināšana dzīvoklī tagad kļūs par iemeslu īres līguma laušanai un izlikšanai no dzīvokļa.
21-22. No trim līdz diviem mēnešiem ir samazināts termiņš par telpas īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem nemaksāšanu, pēc kura iztecēšanas īpašniekam ir tiesības lauzt īres līgumu un uzlikt īrnieku ārā (24. p.). Un pat parāda apmaksa pēc īpašnieka brīdinājuma saņemšanas nebūt negarantē īres līguma saglabāšanu – ar visām no tā izrietošajām sekām.
- Tagad mājokļa īpašnieks varēs pārtraukt īres līgumu un izlikt iedzīvotājus ārā arī tajā gadījumā, ja viņš pieņēmis lēmumu par nama pārbūvi.
24-25. Mājokļa īpašniekam par īres līguma laušanu ir rakstveidā jābrīdina īrnieku vismaz vienu mēnesi iepriekš. Bet, uzmanību, saskaņā ar likumprojektu, pēc īpašnieka brīdinājumā norādītā termiņa beigām, īres līgums – bez tiesas lēmuma! – tiek uzskatīts par spēku zaudējušu un iedzīvotājiem ir pienākums izvākties no sava mājokļa ne vēlāk par īres līguma izbeigšanās brīdi, kas ir norādīts brīdinājumā (26. p. 6. d.). Patlaban spēkā esošais īres likums neļauj izlikt ārā iedzīvotājus bez tiesas lēmuma, kas ir stājies spēkā.
- Likumprojekts neapraksta izlikšanas no mājokļa procedūru. Bet skaidrs ir viens, ka tā vairs nenotiks, kā pašreiz, tiesiskā kārtībā. Bet tā notiks tieši – ar tiesu izpildītāju un policijas palīdzību. Šim nolūkam, acīmredzot, arī tiks ieviesti attiecīgie grozījumi likumdošanā.
- Bet pats galvenais: jaunais likumprojekts vadās no pilnīgas uzticēšanās izīrētājam prezumpcijas – īpašniekam vienmēr ir taisnība ! Jo likumprojekts neparedz pat iespēju, ka izīrētāja brīdinājums par īres līguma laušanu varētu būt nepamatots. Īres līgums automātiski izbeidzas pēc mēneša vai nedaudz ilgāk pēc tam, kad mājokļa īrnieks ir saņēmis šo brīdinājumu, un pēdējam kopā ar visiem ģimenes locekļiem ir pienākums līdz brīdinājumā norādītajam termiņam paspēt atbrīvot dzīvojamo telpu (28. p. 1. d.).
- Tajā pat laikā jaunais likumprojekts noņem arī no pašvaldībām pienākumu nodrošināt ar mājokļiem mazturīgos, kurus izliek āra no dzīvokļiem par parādiem vai arī sakarā ar kapitālo remontu, vai mājas nojaukšanu.
- Līdz ar to, valdības likumprojekts likvidē arī Īres valdi, kura kaut kādā veidā tomēr veicināja to, ka strīdi un konflikti starp iedzīvotājiem un mājokļa īpašniekiem Rīgā tika risināti operatīvi.
Sakarā ar mājokļu strīdu atrisināšanas tiesiskajā kārtībā atcelšanu un Īres valdes likvidāciju jaunais likumprojekts praktiski atņem īrniekiem iespējas un līdzekļus savu tiesību aizstāvībai pret mājokļa īpašnieka patvaļu. Bet praksē tas nozīmē – mājokļa īpašnieka patvaļas atbalstīšanu.
- Un visbeidzot, mūsu dzimtā valdība ir nolēmusi juridiski “aizvērt” denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmu, pametot viņus likteņa varā. Viņi pat nefigurē likumprojektā. Bet tieši valsts arī ir radījusi šo problēmu. Un pēc taisnīguma kanoniem: katram ir jāatbild par savu lēmumu un rīcības sekām, ja viņš vēlas būt godprātīgs. Šis ir vēl viens tests uz mūsu valsts godīgumu. Tā ne tikai bija liegusi šai cilvēku kategorijai iespēju privatizēt savu mājokli, bet patlaban arī nolemj viņus tā zaudējumam. Lūk, šis “taisnīgais interešu līdzsvars” !
* * *
Kā man ziņoja paziņas, kuri strādā nekustamo īpašumu jomā, mājokļu īres pieejamības problēma priekšlikumu tirgū Latvijā nepastāv. Viss atduras tikai pret problēmu, kas ir saistīta ar pietiekošu līdzekļu esamību šo mājokļu apmaksai. Valdības likumprojekts nekādā veidā neveicina šīs problēmas atrisināšanu. Vēl vairāk, būtiski palielinot mājokļu īpašnieku patvaļas iespējas un būtiski samazinot īrniekiem iespējas aizstāvēt sevi pret šo patvaļu, jaunais likumprojekts, ja tas tiks pieņemts, – gluži otrādi – padarīs mājokļu īri daudz mazāk pieejamu.
Tādējādi, reālajā dzīvē valdības likumprojekts ne tikai veicinās tajā izsludināto mērķu (mājokļa pieejamības veicināšana un taisnīga līdzsvara starp izīrētāja un īrnieka interesēm nodrošināšana) sasniegšanu, bet objektīvi darbosies pavisam pretējā virzienā attiecībā pret izsludinātajiem mērķiem.
Likumprojekts ir brēcoši netaisnīgs, jo attiecībās starp izīrētāju un īrnieku tas reāli deklarē principu “saimniekam vienmēr ir taisnība!” Tādējādi gadījumā, ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tad tas kurinās starpšķiru nesaskaņas. Nesaskaņas starp izīrējamo mājokļu īpašniekiem un to īrniekiem tādā vitāli svarīgajā problēmā, kā jumts virs galvas mūsu visai aukstajos ziemeļu klimatiskajos apstākļos.
Šis likumprojekts, ja to pieņems Saeima, neapšaubāmi novedīs pie konfliktu pieauguma mūsu jau tā konfliktiem piesātinātajā sabiedrībā, kā arī pie vispārējās sociālā un politiskā klimata pasliktināšanās mūsu valstī. Kas, savukārt, novedīs pie vēl lielākas darbspējīgo iedzīvotāju izceļošanas no Latvijas. Bet darbspējīgie iedzīvotāji – tas ir galvenais jebkuras valsts kapitāls. Jo viņi taču ir nodokļu maksātāji. Tādēļ par gala rezultātu kļūs valsts galīgā bankrotēšana. Visbiežāk valstis sabrūk iekārtas netaisnīguma dēļ – vēl pirms trim tūkstošiem gadiem teicis gudrais ķēniņš Zālamans. Jo iekārtas netaisnīgums ļoti novājina valsti. Tāpat kā novājina mūsu organismu nesabalansēta un traucēta vielmaiņa.
Derētu piezīmēt, ka starpšķiru nesaskaņas nebūt nav labāks par starpnacionālo. Tieši pirms 100 gadiem Krievijā norisinājušies notikumi, kas visus par to ir pārliecinājuši.
Skaidri redzams, ka valdības izstrādātais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts, nosaukdams lietas savos vārdos, īstenībā sprauž mērķi veikt buržuāzisko revolūciju mājokļu īres jomā. Bet jebkuras revolūcijas sekas parasti ir pilsoņu karš – neslēpts vai nu apslēpts. Un tas visstiprāk novājina valsti.
Pie tam viens – starpetniskais – apslēptais karš pie mums jau norisinās vairāk kā ceturtdaļgadsimtu. Un tieši tā dēļ Latvija ir viena no visnabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, un tieši tā dēļ tauta mūk prom no Latvijas tādos tempos, kādos asinis izplūst no neprāta saplosītā ķermeņa. Ceturtdaļgadsimta laikā Latvija jau ir zaudējusi trešo daļu no saviem iedzīvotājiem. Tādas lietas notiek tikai vissīvāko karu laikos! Bet divus apslēptos pilsoņu karus vienlaicīgi neizturēs neviena valsts.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, šis jaunais likumprojekts – bez jebkāda pārspīlējuma – ir sociāli un politiski bīstams Latvijai.
Tomēr šis drakoniskais likumprojekts vēl nav pieņemts. Un Saeima to varētu grozīt un pat noraidīt atkarībā no sabiedrības reakcijas. Jo nedaudz ilgāk kā pēc gada būs Saeimas vēlēšanas, kurās tauta varēs atdarīt saviem priekšstāvjiem pēc viņu nopelniem.
Secinājums: vajag atstāt spēkā patlaban spēkā esošo “Dzīvojamo telpu īres likumu”, kas ir daudzkārt sabalansētāks attiecībā uz taisnīga līdzsvara starp izīrētāja un īrnieka interešu nodrošināšanu un kategoriski noraidīt valdības izstrādāto jauno likumprojektu kā absolūti nesabalansētu un sociāli bīstamu.
P.S.: Jā, gandrīz vai biju piemirsis: valdība piedāvā ieviest spēkā jauno Dzīvojamo telpu īres likumu jau no 2018. gada 1. janvāra. Kāda “lieliska ” Jaungada dāvana !
Genādijs Kotovs
Latvijas cilvēktiesību komiteja
